skolas soma

„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam no vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēniem vismaz reizi katrā mācību semestrī iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norisēs, sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu. Programma aptver izglītības iestādes, kas klātienē īsteno pamata un vidējās vispārējās un profesionālās, t. sk., speciālās izglītības programmas. 2020. gadā IKVD akreditācijas eksperti novērtējuši ap 1600 izglītības programmu kvalitāti, un 90% ekspertu ziņojumu akcentēts programmas “Latvijas skolas soma” devums un pozitīvā ietekme uz izglītības kvalitāti. No 2018. gada septembra arī Rīgas 33. vidusskola piedalās programmā “Latvijas skolas soma”.

Plašāk par programmu “Latvijas skolas soma”:

Glezniecība tradicionāli un netradicionāli 

10.05. 3. klašu skolēni, pateicoties projektam “Latvijas skolas soma”, piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes radošajā darbnīcā ”Glezniecība tradicionāli un netradicionāli”. Pēc nelielām pārrunām par glezniecību, skolēni praktiski mēģināja saskatīt dažādus tēlus krāsainajās smiltīs. Vēlāk katrs veidoja no smiltīm mandalas. Bērniem ļoti patika šāda nodarbe, jo tā ir ne tikai rādoša, bet arī veicina pirkstu sīkās motorikas attīstību. Tā rosināja iztēli, iepazīstināja skolēnus  ar vienu no netradicionālās glezniecības veidiem. Savus darbus skolēni paņēma līdzi kā piemiņu no nodarbības.

Cirka izrāde “Bufanāde” 

16. maijā, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, Rīgas 33. vidusskolā viesojas cirka mākslinieki Alīna un Valērijs ar jaunu cirka izrādi komiskas aktiermākslas manierē “Bufanāde”. 1.-2. klašu skolēniem bija iespēja iepazīstināties ar klaunādes klasiku, kuru caurvij cirka akrobātika, komēdija, jestrums un vieglums. Izrādes galvenais centrējums – atgriešanās bērnībā. Stāsts par diviem bērniem, kuru iztēlē dzimst viņu iedomu draugs. Draugs, kurš top pavisam īsts; draugs, kurš māca viņiem priecāties, fantazēt un novērtēt vienam otru un patiesu draudzību.

Izrāde bija lieliska, bērni uzmanīgi sekoja līdzi notiekošajam uz skatuves. Pēc izrādes bērniem bija iespēja Valērijam uzdod jautājumus par un ap cirka mākslu.

Nodarbība “Iepazīsti stikla mākslu” 

No 18. līdz 24. maijam, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, Rīgas 33. vidusskolas 4.-6. klašu skolēniem bija iespēja piedalīties SIA “Stikla māja” studijas “Glass Point” radošajā un praktiskajā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu”. Skolēniem noskatījās filmu par stiklu, tā īpašībām, daudzveidīgām apstrādes iespējām un par to, kā top dažādi stikla priekšmeti. Nodarbības laika skolēni izgatavoja dekorus no krāsainām stikla loksnēm, kombinējot tos uz iepriekš sagatavotas stikla pamatnes sirds veidā. Katrs varēja justies kā stikla mākslinieks un veidot radošo darbu mozaīkas tehnikā. Skolēnu izgatavotie dekori ceļoja uz stikla kausēšanas krāsni, lai pārtaptu īstos mākslas darbos, jo pats kausēšanas process notika stikla studijas ”Glass Point” darbnīcā – stikla kausēšanas krāsnī 800 grādos. Pēc paris dienām, tieši 31. maijā, priecīgie skolēni kopā ar liecībām saņēma savas paštaisītas sirsniņas.

Dokumentālā filma “Koka daudzveidīgā dzīve. 6 stāsti” 

No 25. līdz 27. Maijam, pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, 7.-8. klašu skolēniem varēja noskatīties dokumentālo filmu par kokamatniecību “Koka daudzveidīgā dzīve. 6 stāsti”, ko piedāvā “Namdara darbnīca”. Pēc filmu skatīšanas skolēniem veidojas izpratne par to, kā top maizes raudzējamā abra, bērza tāsu taure, skanīga kokle, ozolkoka muca, baļķu ēka-guļbūve. Skolēni uzzināja, kādi materiāli vislabāk der katram meistardarbam un kādi darba rīki tiek izmantoti, ka arī noskaidroja, ko mūsu senčiem nozīmēja koki. Nostiprināt iegūtas zināšanas palīdzēja darba lapas.

Koncertlekcija “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls” 

Pagājušajā gadā par godu Maestro Raimonda Paula 85 gadu jubilejai pazīstamie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi – dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse un komponists Jānis Ķirsis sadarbībā ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” ir sarūpējuši audiovizuālu koncertlekciju “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”. Tas ir muzikāls stāsts par Raimonda Paula daiļradi – laikmetu, kurā viņš mācījies, strādājis, kā arī par Maestro šodienas muzikālajām gaitām.

Šogad, 26. maijā, 9., 10. un 12. klašu izglītojamie tika iepazīstināti ar mūsu dižā komponista Raimonda Paula devumu latviešu tautas kultūrā.

Koncertlekcijas kodolu veido Maestro jaunības aizraušanās – klasiskā un džeza mūzika, kuru pats spēlēja un interpretēja, studējot Latvijas Konservatorijā – Džordža Geršvina “Summertime”, Leonarda Bernstaina mūzika, Skota Džoplina regtaimi, Sergeja Rahmaņinova mūzika u.c., kā arī mūzika, ko Raimonds Pauls komponēja laikā, kad aktīvi darbojās Latvijas Radio 1. ierakstu studijā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. “Mēs tikāmies martā”, “Elēģija”, “Lai tik līst” u.c.- tā ir sadarbība ar tādām leģendām kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Latvijas Radio bigbends, Gunārs Rozenbergs, Aija Kukule u.c. Tāpat koncertlekcijā iekļauta mūzika no teātra izrādēm un kino.

Baleta izrāde “Trīs musketieri” 

28. maijā 11. klases skolēni, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, skatījās Jana Kučeras baletu divos cēlienos “Trīs musketieri”.

“Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicina doties neoklasiskā baleta Trīs musketieri autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Pēc Morāvijas-Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.”

Izrāde bija interesanta jauniešiem ne tikai ar savu labi saprotamu sižetu, kas ir ļoti svarīgs baleta iestudējumiem, bet arī ar inovatīvam skatuves dekorācijām – izrāde daudz izmantoja mūsdienīgas tehnoloģijas, kas labi papildināja klasisko baleta izradi.

Skolēniem jau divi gadi nebija iespējas apmeklēt kādu klātienes kultūras pasākumu, kovida dēļ, tāpēc jaunieši bija sajūsmā apmeklējot teātri “Latvijas Nacionālā Opera un Balets”.

Koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija” 

Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, ko svinam 4. maijā, Rīgas 33. vidusskolā 30. maijā 9., 10. un 12. klašu skolēniem notika krāšņā koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija”, ko sniedza populāri dziedātāji: TV šova X-Faktors uzvarētāja Grēta Grantiņa un Eirovīzijas zvaigzne Justs Sirmais. Tas ir muzikāls koncertstāsts par tā sauktās Trešās atmodas laiku – svarīgām Latvijas valsts vēstures lapaspusēm, kas jāzina ikvienam. Mūzikai Trešās atmodas laikā bija liela nozīme, tāpēc programmas kodolu veido latviešu komponistu (Jānis Lūsēns, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Raimonds Tiguls, Ēriks Ešenvalds u. c.) radītā mūzika, kā arī populāras latviešu tautas dziesmas. Līdzās mūzikai vēstures notikumos koncertlekcijā uzmanība tiek pievērsta šodienas situācijai Latvijā, iekļaujot arī aktuālu mākslinieku sniegumu un jaunas dziesmas.

2021.gada oktobrī, nedēļā pirms brīvdienām, 8. klases skolēniem bija iespēja noskatīties anti garlaicīgu izrādi par literatūru “PuSHkins.Dzīvs”, ko piedāvāja Rēzeknes teātris “Joriks”. Radošā komanda: režisors – Edvīns Klimanovs, scenogrāfija – Jeļizaveta Sidorova, lomās: Tatjana Suhiņina – Pecka, Larisa Beilo, Larisa Ščukina, Vladimirs Petrovs, Genādijs Voronovs, Aivars Pecka. 

“Mēs ļoti bieži nevaram saprast, kādēļ mums skolā māca to, kas, mūsuprāt, dzīvē nebūs vajadzīgs. Izrāde stāsta par parasto cilvēku un viņa neparastajām attiecībām ar Puškinu. Neizpratne, kāpēc ir jālasa un jāmācas par Puškinu. Problēmas mīlestībā, arī  Puškina dēļ un galvenā varoņa naids pret rakstnieku, bet galu galā, no naida līdz mīlestībai ir viens solis. Galvenais varonis līdz kaula smadzenēm ienīst Puškinu, bet zina par viņu visu…” 

Savdabīgs iestudējums ar ļoti izteiksmīgiem aktieriem, kas izjūt un pārdzīvo katru sava varoņa lomu – no bērnudārza bērniņiem līdz pieaugušiem cilvēkiem. Izrādē parādītas galvenā varoņa attiecības ar Puškina daiļradi katrā viņa dzīves posmā, kā mainās viņa attiecības no pilnīgas vienaldzības un naida, līdz ieinteresētībai un mīlestībai. 

Pēc izrādes skolēni pildīja aptauju, ko sastādīja krievu valodas un literatūras skolotāja, kur viņi dalījās ar savām domām par redzēto. 


1.klases skolēni noskatījās ne tikai izklaidējošu, bet arī ļoti izzinošu teatrālas pantomīmas un cirka izrādi “PantoCirks” . 

“Stāsts sākas ar galveno varoni – sapņotāju, kurš ceļo pa dzīvi ar savu iespēju koferi. Sapnis ir virziens, kurā doties. Sapnis ir būt laimīgam. Pa ceļam viņš sastop Iguānu un meiteni – mīlestību un draudzību, kas pilna ar spēlēm, entuziasmu un spilgtu fantāziju. Beigās visa trijotne apvienojas kopīgā sapņošanā. Jo tad, kad sapnis ir īstenots, var un vajag pieslēgt savu fantāziju, jo tikai tā var bagātināt dzīvi…” 

Izrādē piedalījās trīs varoņi – cilvēks Iguāna, kurš pārsteidza bērnus ar savu pārdabisko lokanību, meitene, kas skaisti dancoja ar brīnumkrāšņām uguns gaismiņām un mīms, kas mudināja bērnus iedarbināt savu fantāziju, piem., lai kopā uz kuģa ietu jūrā vai brauktu ar vilcienu uz tālām zemēm. 

Vislielāko iespaidu uz bērniem atstāja Iguana Man, kad ielīda mazā kastē. Lielākā daļa skolēnu neticēja, kā cilvēks var to izdarīt un domāja, ka mākslinieks vienkārši ielika kastē savu violeto kostīmu un paslēpās aiz dekorācijas. Meitenēm ļoti iepatikās dejotāja ar hula hoop riņķiem un uguns gaismiņām, bet visjautrākais moments bija ar cilvēku lielā dzeltena bumbā. 

Pēc izrādes mākslinieki piedāvāja bērniem tuvāk iepazīties ar pantomīmas un cirka mākslu, pamēģināt pašiem pantomīmas un plastiskās akrobātikas pamattehnikas. 

  • Vizuālās mākslas stundā skolēni zīmēja izrādes varoņus, kas viņiem visvairāk iepatikās.


 “Ceļojums apkārt pasaulei. Pasaka par Sprīdīti”  ir atraktīva muzikāli izglītojoša koncertlekcija, kurā uz skatuves ar klausītājiem satiekas divi talantīgi mūziķi – somu izcelsmes latvietis Marko Ojala, kas ir akordeona un ģitāras virtuozs, lai kopā ar apburošo dziedātāju Rūtu Dūdumu parādītu, kas ir mūsdienu versija “pasakai par Sprīdīti”. 

“Tas ir ceļojums apkārt pasaulei, sastopot dažādu valstu kultūru un to saikni ar Latvijas Vēsturi. Caur vizuāli krāšņo un muzikāli bagātīgo programmu un atraktīvo it visā, talantīgie mūziķi skolēniem izstāstīja par Latvijas vēstures nozīmi Pasaules ģeogrāfijas un vēstures kontekstā, tā ļaujot labāk izprast dažādu valstu valodas, kultūras, kā arī ļaujot iepazīt Latvijas kultūras un vēstures lomu pasaulē.” 

Ceļojumā apkārt pasaulei devās 7. klases skolēni, kam koncertlekcija bija papildinājums mācību saturam gan Latvijas un pasaules vēsturē, gan ģeogrāfijā, gan, protams, mūzikā, jo tieši caur muzikālo pavadījumu skolēnus iepazina mūsu pasaules daudzveidīgo kultūru. Pārbaudīt skolēnu uzmanību palīdzēja speciāli sastādītas darba lapas par redzēto un dzirdēto koncertlekcijas laikā. 


Skolā (tiešsaistē) notika daži pasākumi, kas veltīti mūsu valsts svētkiem – 11. novembrim (Lāčplēša dienai) un 18. novembrim (Latvijas Republikas proklamēšanas diena), iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros. 

9.klases skolēni skatījās koncertlekciju “Lāčplēša dienā”, kas ir izglītojošs, muzikāls stāsts par Latvijas vēstures notikumiem Lāčplēša dienā, kas šodien tiek svinēta, atceroties un godinot visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. 

Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās, arī mūzikā; tas simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem. Kultūras- mūzikas klātbūtne vēsturisko procesu kontekstā ir ļoti būtiska, tādēļ arī programmā skan fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”, mūzika no kino filmām: “Rīgas sargi”, “Baigā vasara”, “Nameja gredzens”, “Vella kalpi” un “Pūt, vējiņi”, kā arī citu latviešu komponistu radītā patriotiskā mūzika. 

Koncertlekcijas muzikālo vēstījumu papildināja vēsturiski fotouzņēmumi un video fragmenti. 

Savukārt, vidusskolas skolēni (10.-12. kl.) tiešsaistē skatījās koncertlekciju “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”. Programmā tika iekļautas nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijas ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēja Zigmāra Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Jura Kulakova radītā mūzika Mikus Abaroniņa (vokāls), Artas Abaroniņas (multiinstrumentāliste), Jāņa Kalniņa (ģitāra), Jāņa Miltiņa (klavieres), Krišjāņa Bremša (bungas) izpildījumā. Koncertstāstu par neatkarības atgūšanu papildināja gan vēsturiski kino kadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. Interaktīvā programma skolēniem deva iespēju gan uzzināt ko jaunu, gan parādīt savas zināšanas un dziedāt visiem kopā. 


“Dzeja un mūzika” ir digitāla koncertlekcija par latviešu dižākajiem un iemīļotākajiem dzejniekiem, un to, kā viņu darbu varam satikt arī mūzikā. 

“Dzeja un mūzika” – stāsts par Aleksandru Čaku, Raini, Imantu Ziedoni, Aspaziju, Vizmu Belševicu, Klāvu Elsbergu, Ojāru Vācieti un citiem. Kuri komponisti ir rakstījuši mūziku ar šo rakstnieku dzejas rindām, un kā veidojās sadarbība starp šīm mākslām? To noskaidroja mūsu skolas 6., 9.-12. klases skolēni. 

Nodarbības laikā skolēni iepazina Latvijas dzejniekus, viesojās viņu muzejos un klausījās muzeju speciālistu stāstus par dzejniekiem, kā arī klausījās skaistākās Latvijas dziesmas ar aplūkoto dzejnieku tekstiem. 

Koncertlekcijas laikā skanēja Jāņa Lūsēna, Zigmāra Liepiņa, Raimonda Paula, Kaspara Dimitera un citu Latvijas komponistu mūzika. 

Koncertlekciju vadīja dziedātājs Mikus Abaroniņš. Lekcijā piedalījās Radio Bigbenda ģitārists Rihards Goba. 

  1. un 9. klases mūzikas stundas laikā kopā ar skolotāju apsprieda iegūto informāciju, bet vidusskolas skolēni pārbaudīja sevi, pildot darba lapas.

Ja mēs nevaram iet uz teātri, tad teātris nāk pie mums! 2.-3. klases skolēni tiešsaiste skatījās Latvijas Leļļu teātra izrādi “Pelnrušķīte / Zoluška”. Daži skolēni skatījās to sēžot mājās pie savām ierīcēm, bet lielākā daļa skolēnu skatījās izrādi visi kopā savā klasē vai bibliotēkā. 

“Pasaka par Pelnrušķīti – īsts leļļu mākslas piedzīvojums, kurā neklātienē satikušies vairāku paaudžu ievērojamākie leļļu mākslinieki. Aizņemoties teātra dižgara Pāvila Šenhofa skices un leģendārās skulptores Annas Nollendorfas filigrānos leļļu seju vaibstus, māksliniece Anita Znutiņa-Šēve šo mantojumu pārvērtusi gluži jaunā veidolā, piešķirot tēliem spilgtus raksturus un cita laikmeta garšu. Ne velti pats režisors par izrādi saka: “Šīs lelles ir pārāk labi aktieri, lai tos neizmantotu!” 

Izrāde-svētki visiem klasikas mīļotājiem, kuri meklē patiesumu, īstas vērtības un piepildītas cerības – kā dzīvē, tā uz skatuves. Muzikāla un krāšņa pasaka visa vecuma sapņotājiem.” 

Pēc izrādes skolēni dalījās ar savu iespaidu par redzēto rakstiski un ar zīmējumiem. 



  1. un 5. klašu skolēniem bija iespēja skatīties video šovu “Ah…Liz” jeb “Alise Brīnumzemē” – iluzionistu Pecolli cirka/teātra izrādes video ar burvju trikiem, ziepju burbuļiem un specefektiem. Izrāde tapusi iedvesmojoties no Luisa Kerola grāmatas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”.

Izrāde ir bagāta ar specefektiem, 3D projekcijām, iluzionista mākslu, piemēram, Alises auguma izmēra pārvērtībās vai Cepurnieka trikos. Skolēni virtuāli devās piedzīvojumos Maģiskajā dārzā un Karalienes pilī, sekoja līdzi gaisa akrobātiskajiem šoviem un citiem „Alises Brīnumzemes“ cienīgiem brīnumiem. 

Tā ir krāšņa izrāde ar cirka māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm: Amerikas, Krievijas, Ukrainas, Itālijas. Tērpus šai izrādei darinājusi Latvijas modes māksliniece Elita Patmalniece. 

Pēc izrādes noskatīšanās bērni zīmēja un rakstīja savas pārdomas par redzēto. 



Tuvojoties Ziemassvētkiem, 4.-6. klašu skolēniem bija iespēja doties dziedātājam Jānim Moisejam līdzi uz salatēva namiņu, kurā Jānis stāstīja interesantākās ziemassvētku pasakas no tādiem autoriem, kā Hans Kristeans Andersens, Margarita Stāraste, Brāļi Grimmi un Kārlis Skalbe, kā arī izdziedāja kopā ar skolēniem (pateicoties subtitriem –  dziesmu vārdiem) skaistākās svētku dziesmas. Visu koncertu pavadīja skaistie videoefekti, filmu un multfilmu fragmenti, kā arī Annijas Kopštāles (Latvijas nacionālās operas baletdejotājas) skaistā deja no baleta “Riekstkodis”. 

Vai Jūs zināt, ka pirmās filmas ilgums bija tikai īsas 12 sekundes? Nē? Bet mūsu skolas 3.-8. klašu skolēni to zina! Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, aprīļa vidū Rīgas 33. vidusskolas skolēniem bija iespēja piedalīties izglītojošā koncertlekcijā “Kino mūzikas vēsture’’. 


Dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu (klavieres, čells, vokāls) interaktīva programmā atklāja visu ap un par kino “soundtracks”, sākot no mēmajām līdz mūsdienu filmām. 


Koncertā skanēja populārākās kinofilmu melodijas no tādām filmām kā “Mūzikas skaņas”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”, “Neiespējamā misija”, “Ledus sirds”, “Titāniks”, “Smaragdu pilsētas burvis” u.c. 



Aprīļa beigās “Latvijas Skolas soma” projekta ietvaros mūzikas un Latvijas vēstures stundās 9.-12. klašu skolēni noklausījās koncertlekciju “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”, muzikālu stāstu par Latvijas vēstures notikumiem laikā no 1986. gada līdz 1991. gadam, kas tiek dēvēts par Trešo atmodu, Dziesmoto revolūciju un Latvijas neatkarības atjaunošanu. 


Programmā tika iekļautas nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijas ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēja Zigmāra Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Jura Kulakova radītā mūzika Mikus Abaroniņa (vokāls), Artas Abaroniņas (multiinstrumentāliste), Jāņa Kalniņa (ģitāra), Jāņa Miltiņa (klavieres), Krišjāņa Bremša (bungas) izpildījumā. Koncertstāstu par neatkarības atgūšanu papildināja gan vēsturiski kino kadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. 

 


  1. maijā 1.-2. klašu skolēni projektā “Latvijas Skolas soma” skatījās “Latvijas Leļļu teātra” izrādi “Lellīte Lolīte”.

Izrāde ataino trīs dažādas paaudzes – vecmāmiņu, māti un meitu. “Šajās trīs paaudzēs kopīgais ir lelle. Vecmāmiņa stāsta, kā savā bērnībā gaidīja, kad dāvanā saņems īstu lelli, mātes stāsts ir par to, kā lelle tika saņemta mantojumā no vecmāmiņas, un, visbeidzot, ir arī maza meitenīte, kura pēc divām paaudzēm mantojumā saņēma lelli.” 

 

Raiņa dzejas cikls, papildināts ar Arvīda Žilinska bērniem rakstītajām dziesmām Raimonda Petrauska apdarē, izrādē “Lellīte Lolīte” stāsta par būtisko visos laikos un paaudzēs – mīlestību, draudzību, izpalīdzību, attiecībām, darba tikumu, izpratni par mākslu, mūziku, norisēm dabā… 


 


Latvijas kinematogrāfistu savienības piedāvājums projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros tika aktīvi izmantots Latviešu valodas un literatūras stundās. 

No februāra līdz maija beigām Rīgas 33. vidusskolas skolēni skatījās visdažādākās filmas un multfilmas, kas tapa Latvijā: Zīļuks, Zeltītas vasaras, Nebēda, Zelta zirgs, Pavasaris Vārnu ielā, Bille, Mammu, es tevi mīlu, Mans mīļākais karš, Projām, Leiputrija. 

11. un 12. klases skolēni (07.10. un 08.10.2020) apmeklēja Latvijas Nacionālo operu, kur skatījās baletu “Trīs draugi” pēc Ēriha Marijas Remarka romāna. Teātra apmeklējums notika programmas “Latvijas skolas soma” plāna ietvaros.

Mūsdienīgs iestudējums, kur savienojas gan klasiskais balets, gan modernā deja un akrobātiskie triki, gan gaismas šovs, kā arī izrādes laikā skatītāji varēji noklausīties fragmentu ar operas dziedāšanu. 

Iestudējums stāsta par trim draugiem Robertu, Gotfrīdu un Oto, kas ir bijuši kopā gan skolā, gan pēc tam frontē, strādā savā auto darbnīcā un pelna niecīgu iztiku, ķīlējot mašīnas. Apkārt valda krīze un izmisums, arvien biežāk ielās iziet agresīvi noskaņota jaunatne. Kādā dienā Roberts satiek Patrīciju – noslēpumaini skaistu sievieti no labām aprindām. Viņu kopā pavadītie brīži ir ļoti dārgi, jo viņu laime ir ierobežota laikā. Šie brīži maina Roberta attieksmi pret dzīvi un mīlestību uz visiem laikiem, bet atbalstu un prieku rod savstarpējā triju draugu draudzībā. Izrāde māca, ka svarīgs ir katrs dzīves moments, ka draugu un mīļoto cilvēku atbalsts nepieciešams, lai virzītos uz priekšu un pārvārētu neveiksmi. 



Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma” Rīgas 33. vidusskolā divas dienas (08.10. un 15.10.20.) viesojās Radošās apvienības “Teātris un Es” kolektīvs ar izrādi “Māja zem varavīksnes”. Izrādi noskatījās 1.-3. klases skolēni. 

Īstie aktiermākslas profesionāļi Armands Ekštets un Gerda Dinsberga labi juta bērnu-skatītāju noskaņojumu, aktīvi iesaistīja skolēnus iestudējumā gan ar mūzikas aktivitātēm, gan dialogā. Izrādes varoņi Sunītis un Kaķītis palīdzēja skatītājiem atrast atbildes uz jautājumiem: Kas ir draudzība un kam tā vispār ir vajadzīga? Kas ir labāk – kārtība vai nekārtība? Kāpēc ir jāmācās? Un kas ir patiesās vērtības? 



(15.-16.12.2020) 5.-6. klašu skolēni noskatījās Dirty Deal Teatro digitālo izrādi “Misija: Zeme”, kur ir sapludināta zinātne ar fantāzijas pasauli, kas rosina radoši un atbildīgi domāt par vidi, kurā dzīvojam. Bērni kopā ar abiem pētniekiem izzina mūsu planētas rašanās noslēpumus un gatavojas doties kosmosa misijā, bet saskaras ar magnētiskajām vētrām, skābajiem lietiem, kiberērgļa uzbrukumiem, risina problēmas ar kosmosa kuģi un citus negaidītus sarežģījumus. 


SIA “Dzīvā skaņa” izveidoja digitālo koncertlekciju “Dejas un mūzikas attīstība cauri gadsimtiem”, ko tiešsaistē (18.12.2020) skatījās 7.-8. klašu skolēni. Skolēni iepazinās ar dejas un mūzikas vēsturi caur mūsdienīgām skaņdarbu aranžijām, aizraujošām baleta dejām un tenora ārijām. Skolēni tika iepazīstināti ar slavenākajiem komponistiem un katram laika ritējumam raksturīgāko mūzikas veidu. 

Savukārt, (17.12.2020) 4. kl. skolēni tiešsaistē skatījās koncertprogrammu “Ziemassvētki apkārt pasaulei”. Ar dažādu tautu Ziemassvētku tradīcijām, ēdieniem un dziesmām skolēnus iepazīstināja pasākuma vadītājs, dziedātājs Mikus Abaroniņš. Muzikālo pavadījumu kuplināja Arta Abaroniņa (čells, kontrabass) un Dāvis Bindemanis (klavieres). Skanēja Ziemassvētku dziesmas no Vācijas, Krievijas, Austrijas, Anglijas, Japānas, Ukrainas, Amerikas. Koncertā skanēja arī populāras melodijas no filmas par Hariju Poteru un baleta „Riekstkodis”. Pēc koncertlekcijas skolēni atbildēja uz jautājumiem par noskatīto un kopīgi apsprieda to. 

24. februārī skolā viesojās Annija Putniņa-Hermane (vokāls), Juris Jope (vokāls), Uģis Krišjānis (klavieres) un Karina Bērziņa (muzikoloģe) ar programmu “Visādas dziesmiņas”. 

Koncertprogrammu “Visādas dziesmiņas”, kurā bērni iepazina dziesmas attīstības ceļu no latviešu tautasdziesmām autentiskā skanējumā līdz mūsdienu autoru oriģinālām aranžijām, klausījās 3.-4. klases skolēni. 

 Programma ietvēra V.A.Mocarta, E.Dārziņa, Z.Liepiņa, R.Paula, E.Loida-Vēbera dziesmu un mūziklu fragmentu atskaņošanu izcilā, augstas kvalitātes muzicēšanas līmenī. 

Koncertā izskanēja arī latviešu komponistu oriģināldziesmas bērniem, dziesmas no pazīstamās J. Lūsēna “Putnu operas”, mūzikla “Sniega karaliene” un iemīļotam bērnu multfilmām. 

 


Astotās klases skolēniem bija unikālā iespēja tuvplānā iepazīties ar akadēmisko mūziku, pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma” un muzikāli izzinošai programmai “Ceļojums skaņu pasaulē”.  

Programmā bija dzirdamas dažādu komponistu harmoniskās krāsas solo dziedājums balsij un klavierēm. Mūzika savijās ar aizraujošiem stāstiem par mūziku, operas un kamerdziedāšanas žanru un personīgi pieredzētiem notikumiem mūzikas laukā ar rosinošām sarunām, iesaistot mazos dialogos arī skolēnus. 

Programmas dalībnieki: 

Evita Pehlaka (soprāns)- jaunās paaudzes latviešu operdziedātāja, 

Ventis Zilberts (pianists) – profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā,  

Šajā ceļojumā bija dzirdamas dažādu komponistu harmoniskās krāsas solodziedājumos balsij un klavierēm: romantiskas noskaņas franču komponistu Ž.Masnē, Š.Guno, Ž.Bizē, itāļu komponistu Dž.Pučīni, I.Katalāni ārijās, kā arī latviešu tautas dziesmās un latviešu komponistu kamermūzikas opusos. Skolēniem ne vien bija iespēja klausīties solodziedājumus, bet arī aizraujošus stāstus par mūziku, operas un kamerdziedāšanas žanru, kā arī pašiem izmēģināt balss ievingrināšanu ar dziedātāju Eviju Pehlaku. 


2.B klases skolēni devās aizraujošā ceļojumā Latvijas pagātnē “Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā”, kur uzzināja par senlatviešu rudens darbiem un tradīcijām. 



10. un 11. klases skolēni skatījās izrādi “LV vs RU”.

Izrāde ir divvalodīga – latviešu un krievu valodā – ar mērķi satuvināt iepriekš minētās sabiedrības grupas, kurām kopīga mākslas pieredze ar bilingvālu saturu ir rets notikums. 

Izrāde ir unikāla ar to, ka aktieri – Jānis un Igors (viens latvietis un otrs – krievs) – stāsta savu dzīves stāstu, atceras kā viņiem notika saskarsme ar latviešiem un krieviem. 

8.A un 8.C klases skolēniem notika izglītojoša ekskursija ritma un skaņu pasaulē “Nila Īles mūzikas studijā”. Nodarbības laikā skolēni ne tikai iepazinās ar mūzikas instrumentu – Perkusija, bet arī pildīja dažādus mūzikas uzdevumus, kas bērnos attīsta ritma sajūtu un palīdz saliedēt klasi, jo, lai spēlētu muzikālo uzvedumu, vajadzīga sadarbība. 



12. klases skolēni apmeklēja Latvijas Nacionālajā teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”.

Valsts dibināšanas dienas simulācija – iespēja pašiem personīgi atgriezties 100 gadus senā pagātnē, Rīgā, Pilsētas II teātrī, kur kopā sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan vienkārši avantūristiski noskaņoti un nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. 

Kārlis Krūmiņš: “Šī ir izrāde par izvēlēm. Izvēlēm, kuras veica mūsu valsts izveidotāji, izvēlēm, kuras veica mūsu galvenais varonis, izvēlēm, kuras veica viņa vecāki, un izvēlēm, kuras veic skatītājs, skatoties šo izrādi. Tieši tik burtiskā veidā – izvēloties, kuru kanālu klausīties un vai vispār klausīties. Mācoties vidusskolā vai ģimnāzijā, jaunieši arvien tuvāk ir kādai ļoti nopietnai savas dzīves izvēlei – ko darīt pēc skolas absolvēšanas. Tā ir nopietna izvēle, un būtu jauki, ja, to veicot, jaunieši būtu droši – pieraduši un trenēti veikt izvēles, nevis balstīt savu izvēli citu domās un versijās. 

Izrāde ir radīta ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja atbalstu. Skolām biļetes tika izplatītas sadarbībā ar iniciatīvu “Latvijas skolas soma”. 



Turpinot tradīciju baudīt Latvijā radīto kino, 9. klašu skolēni noskatījās divas filmas. “Dvēseļu putenis”, kuras darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem. “Jelgava’94” stāstā par jaunu cilvēku Jāni, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai – nekļūt tādam kā visi. 

Abas filmas ir interesantas ar to, ka skatītājs var iejusties  galveno varoņu vietā. Mēs psiholoģiski un fiziski augam kopā ar filmas “Dvēseļu putenis” galveno varoni Artūru, pārdzīvojot katru briesmīgo minūti 1. Pasaules kara laikā līdz prieka pilnajai brīvas Latvijas Valsts dibināšanai. Savukārt, filma “Jelgava’94” atklāj pusaudža “brīvības” izpausmes negatīvo pusi, dod “vielu pārdomām”,  kā veidot attiecības ar vecākiem un vienaudžiem. 



2.A un 2.C klases skolēni apmeklēja “Latvijas Dabas muzeju”, kur iepazinās ar Latvijas un pasaules zīdītājdzīvniekiem. Bērni salīdzināja mūsu valsts iemītniekus ar viņu tālajiem radiniekiem, uzzināja par dzīvnieku dzīvesveidu, ar ko barojas, kā izdzīvo brīvajā dabā. Pēc ekskursijas bērni dalījās ar saviem iespaidiem un uzzīmēja dzīvniekus, kas viņiem visvairāk iepatikās. 

Savukārt, 3.B klases skolēni iepazinās ar Latvijas un pasaules kukaiņiem, uzzināja viņu uzbūvi, ar ko kukaiņi atšķiras viens no otra, ar ko barojas, kā attīstās. Bērniem bija interesanti iepazīt tik daudz dažādu sugu, jo ikdienā cilvēki pat neiedomājas, ka blakus viņiem dzīvo tādas interesantas būtnes. 



3. decembrī pie mums viesojās radošā apvienība “Teātris un ES” ar savu interaktīvo improvizācijas izrādi bērniem “Mana dzimšanas diena”. Sākumskolas skolēni tika iesaistīti Baltā Lāča dzimšanas dienas svinēšanā. Kopā ar izrādes varoņiem: Balto Lāci, Surikātu un Tītarieni – bērni dziedāja dziesmas, spēlēja un dancoja.



5., 6. un 7. klašu skolēni noskatījās izrādi “Princis un ubaga zēns” teātrī “Brīvo aktieru sabiedrība”. Tas ir stāsts par ubaga zēnu, kas sapņoja nokļūt pilī, un princi, kas par visu vairāk vēlējās būt parasts ielas puika. 

Meli un izlikšanās – lūk, kas palīdz izdzīvot ubaga zēnam Tomam Kentam un princim Eduardam, kuri likteņa sakritības dēļ samainās vietām. Eduardam, lai izvairītos no izsmiekla un iedunkāšanas, labāk klusēt par savu izcelšanos, ubagam Tomam jāizliekas par princi, lai nekļūtu viltvārdis, bet melot nozīmē iet pret sirdsapziņu. Kā atgriezties mājās nezaudējot cieņu savās acīs? 


7.B klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi pēc Oskara Vailda noveles “Kentervilas spoks”. Izrādē stāsta par kādas ģimenes galvu, misteru Hairams B. Otisi, kas iegādājās vecu angļu pili, bet tādējādi, kā atklājās, arī dzimtas spoku. Spokainais sers Simons de Kentervils nekādā mērā nav iepriecināts par “vulgāro amerikāņu” iebrukumu savā īpašumā. Izrāde “Kentervilas spoks” ir īpaša ar to, ka mūziku tai rakstīja leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls.

8.A klases skolēni apmeklēja “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, kur baudīja izrādi “Mana skaistā lēdija”. Pamatojoties ar Bernarda Šova lugu “Pigmalions”, mūzikla autori izveidojuši reizēm ļoti smieklīgu, reizēm maigu un aizkustinošu stāstu par mīlestību, azartu… un angļu valodu. Jaunās puķu pārdevējas Elīzas Dulitlas, lingvista un fonētikas skolotāja Henrija Higinsa un pulkveža Hjū Pikeringa nejaušās satikšanās rezultāta sākas neparasts eksperiments: Higinss uzņemas sešu mēnešu laikā ievest meiteni “no apakšas” augstākajā sabiedrībā… vai, drīzāk, viņš apgalvo, ka nodrošinās viņai pareizo izrunu, tāpēc neviens vairs nevarēs iedomāties, ka Elīza ir daļēji apmācīta puķu pārdevēja. Pulkvedis Pikerings slēdz derības un ir pat gatavs maksāt par nodarbībām. Elīza, savukārt, ir gatava mācīties, jo viņa vēlas strādāt ziedu veikalā. Un neviens no šiem trim nedomā, cik daudz pārsteigumu, izmēģinājumu un satricinājumu radīs viņu neparastā iecere… 

 

10.A klases skolēni februārī apmeklēja “1991.gada barikāžu muzeju”, kur zinoša gida pavadībā viņiem bija interaktīva nodarbība, kas deva pilnu priekšstatu par 1991.gada janvāra notikumiem Rīgā, un kā tie ietekmēja mūsu valsts turpmāko vēsturi. 



Pateicoties “Latvijas skolas soma” iniciatīvai, Rīgas 33 vidusskolas skolēni apmeklēja vairākas teātraizrādes: 

Martā 9.C un 9.B klases skolēni “Dailes teātrī” skatījās izrādi “Planēta Nr. 85”, kas tapa ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas 100-gadei. Izrāde stāsta par puisi Krišjāni, kas nebija apmierināts ar dzīvi sava laikā, savā gadsimtā, un ceļoja uz pagātni, kur satika savus vecākus un vecvecākus, satika daudzus pagājušā gadsimta varoņus, kuriem bija nepieciešama Krišjāņa palīdzība. Pārdzīvojot pagātnes notikumus, puisis saprata, ka viņa dzīve nav nemaz tik slikta, un ka jebkuros laikos ir gan sliktas, gan labas dienas. 


Marta sakumā sākumskolas skolēni jautrā teatrālā formā iepazinās ar Meteņu tradīcijām, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Skolēniem spēļu formā tika stāstīts par Meteņiem, dziedātas dziesmas, kas palīdz modināt zemi un dzīt prom ziemu, tika radīti deju soļi, kas arī veicina zemes modināšanu. Bērni bija iesaistīti dažādās izdarībās Meteņa dzīšanai un arī pārbaudīja Meteņu ticējumus. 


Aprīlī 5.A un 9.A klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi pēc Oskara Vailda noveles “Kentervilas spoks”. Izrādē stāsta  par kādas ģimenes galvu, misteru Hairams B. Otisi, kas iegādājās vecu angļu pili, bet tādējādi, kā atklājās, arī dzimtas spoku. Spokainais sers Simons de Kentervils nekādā mērā nav iepriecināts par “vulgāro amerikāņu” iebrukumu savā īpašumā. Izrāde “Kentervilas spoks” ir īpaša ar to, ka mūziku tai rakstīja leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 


10.A klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi “Tango ar Stroku”. Izrāde stāsta par slavenā latviešu komponista Oskara Stroka leģendām apvīto dzīvi un mūziķa gaitām. O.Stroks, kas tiek dēvēts par Tango karali, sava mūža laikā ir sarakstījis vairāk nekā 300 skaņdarbu. Komponists bieži ceļojis un uzturējies ārvalstīs. 30.gados viņa skaņdarbi tika ieskaņoti skaņuplatēs un piedzīvoja popularitāti visā pasaulē. Šī izrāde būs īpaši piemērota tiem, kas ir iecienījuši 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu šlāgeru dziesmas Stroka komponējumos. 


6.B klases skolēni skatījās izrāde “Kostkāre” “Brīvo Aktieru Sabiedrības” teātrī. Tas ir stāsts par mazo suņuku, kurš nevarēja atrast savu īsto vietu. Bērni par viņu smējās, citi suņi – koda, pieaugušie – meta akmeņus. Suņuks Kostkāre baidījās uzticēties cilvēkiem, bet kādā vasarā viņa tomēr atrada ģimeni, kas bija labsirdīga pret suni. Viņu glāstīja, baroja, teica Kostkārei daudz labu vārdu, un suņuks uzticējās šiem cilvēkiem, pat iemīlēja, bet atnāca lietains rudens… Ģimene, kas visu vasaru pavadīja vasarnīcā, taisījās braukt prom uz pilsētu, kur suņukam Kostkārei nebija vietas un viņa atkal palika viena. Pirms izrādes bija grūti iedomāties, ka cilvēks var tik precīzi, tik dabiski un meistarīgi parādīt suņa emocijas, ka tu uz laiku pat aizmirsti, ka uz skatuves spēlē tikai cilvēki, bet aktrisei Alisei Adamsonei un aktieru grupai tas izcili izdevās! 


7.B klases skolēni skatījās izrādi “Lauva, ragana un drēbju skapis” “Brīvo Aktieru Sabiedrības” teātrī. Izrāde “Lauva, ragana un drēbju skapis” ir interesanta izrāde bērniem un pieaugušajiem, kas ļauj iejusties brīnumu gaisotnē. Pasakas varoņi  māca piedot vienam otru, mīlēt savu valsti un cīnīties par tās laimi. Izrādes laika bērni palīdzēja saviem jaunajiem draugiem izglābt viņu valsti no Baltās burves, ar ko parādīja mums, kā tautas vienotība un pašaizliedzība var uzvarēt ļauno.  


Pateicoties “Latvijas skolas soma” iniciatīvai,  Rīgas 33 vidusskolas skolēni apmeklēja dažus kinoseansus. 

3.C klases skolēni kinoteātrī “Splendid Palace” baudīja multfilmu “Lote un pazudušie pūķi”, kas tapa sadarbībā starp Latvijas filmu studiju “Rija” un igauņu animācijas studiju “Eesti Joonisfilm”. Multfilma stāsta par meitenes Lotes un viņas māsiņas Rozītes izdzīvoto aizraujošo dienu – Izgudrotāju ciematā ieradušies divi zinātnieki, kuri vēlas ierakstīt mīstiskā ugunsspļāvēja pūķa dziesmu, un Lote ar Rozīti dodas atrast šīs mistiskās būtnes.  

7.C klases skolēni mājīgā kinoteātrī “Kino Bize” noskatījās multiplikācijas filmu “Baltais ilknis”, kas vēsta par pieradinātu vilku vārdā Baltais ilknis, kurš cenšoties pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem, nonāk pie indiāņa Pelēkā Bebra, kurš aizved viņu uz savu ciemu. Taču drīz vien dzīvnieku ar viltu atpērk cietsirdīgs, nelikumīgu suņu cīņu rīkotājs. Baltajam ilknim nākas cīnīties par dzīvību un ciest cilvēku nežēlības dēļ. Privāts kinoseanss tikai vienas klases skolēniem ļāva pilnīgi izjust multfilmas atmosfēru, pārdzīvot dažādas dzīves grūtības kopā ar Balto Ilkni, apspriest savas izjūtas pēc seansa. 

5.B, 5.C, 6.A un 6.C klases skolēni kinoteātrī “Kino Citadele” iepazinās ar pašmāju radīto spēlfilmu “Vecā dārza noslēpums”. Tas ir klasisks stāsts ar labajiem un ļaunajiem varoņiem, kur atklājas bērnu izdoma, iesaistoties situācijas risināšanā. Skolēniem bija interesanti noskatīties, ka tādi paši bērni, kā viņi , risina pat dažreiz pieaugušo problēmas un aizsargā to, kas viņiem ir nozīmīgs. 


11.A klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi “Mana skaistā lēdija”. Pamatojoties uz Bernarda Šova lugu “Pigmalions”, mūzikla autori izveidojuši reizēm ļoti smieklīgu, reizēm maigu un aizkustinošu stāstu par mīlestību, azartu… un angļu valodu. Jaunās puķu pārdevējas Elīzas Dulitlas, lingvista un fonētikas skolotāja Henrija Higinsa un pulkveža Hjū Pikeringa nejaušās satikšanās rezultāta sākas neparasts eksperiments: Higinss uzņemas sešu mēnešu laikā ievest meiteni “no apakšas” augstākajā sabiedrībā… vai, drīzāk, viņš apgalvo, ka nodrošinās viņai pareizo izrunu, tāpēc neviens vairs nevarēs iedomāties, ka Elīza ir daļēji apmācīta puķu pārdevēja. Pulkvedis Pikerings slēdz derības un ir pat gatavs maksāt par nodarbībām. Elīza, savukārt, ir gatava mācīties, jo viņa vēlas strādāt ziedu veikalā. Un neviens no šiem trim nedomā, cik daudz pārsteigumu, izmēģinājumu un satricinājumu radīs viņu neparastā iecere… 


Maija sakumā 2.C klases skolēni apmeklēja bērnu zinātnes centru „Tehnoannas pagrabi”, kas ir interaktīvs ceļojums sajūtu pasaulē ikvienam tā apmeklētājam – gan lielam, gan mazam. Tas ir viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē un atšķiras no tiem ar īpašu atmosfēru un oriģināli izgatavotiem eksponātiem. Ekspozīcijā apvienojas māksla, zinātne un rotaļlietu pasaule ar mērķi – atmodināt radošu izziņas garu katrā apmeklētājā. 1,5 stundu garais seanss ir kā izrāde, kuras laikā var aizceļot uz zvaigznēm planetārijā, meklēt izeju labirintā zem Rīgas un nonākt ķīmijas amfiteātra pārsteidzošajā pasaulē. Tas ir tikpat jautri, cik izglītojoši! 


8. maijā 12.A klases skolēni skatījās Daugavpils teātra izrāde, Imres Kalmana operete “Mistera Ikss noslēpums” (rež. O. Šapošņikovs), kurā kopā ar Daugavpils teātra trupu piedalās Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele, kā arī solisti no Baltkrievijas un Polijas. Tā ir muzikāla pasaka pieaugušajiem, kurā attēlota tikko uzpļaukusi mīlestība starp divu pilnīgu atšķirīgu pasauļu pārstāvjiem: noslēpumainu akrobātu Misteru Ikss un politiķa meitu Eleonoru. Atšķirībā no Kalmana operetes Cirka princese oriģināllibreta, šoreiz darbība norisinās nevis cirka arēnā, bet uz kabarē ,Zaļā vārna, skatuves. Sižets ir pārcelts uz 1925. gada Rīgu – laiku un vietu, kur plauka naktsdzīve un jautrība, krustojās pavisam dažādu cilvēku ceļi. 


9. maijā 1.B klases skolēni apmeklēja savu pirmo muzeju. “Latvijas dabas muzejs” skolēniem kļuva par pirmo pavadoni šajā interesantajā un pilnā zināšanu pasaulē. Skolā bērnus iemācīja klusām klausīties un pacelt roku, kad ir jautājumi, tāpēc skolēni uzmanīgi klausījās gides stāstus par Latvijas putniem un zīdītājdzīvniekiem. Bērni uzdeva gidei daudz jautājumu, piemēram, “Kurš uzvarēs cīņā starp lāci un alni?” vai “Kāpēc briedis neēd zivis?” bija negaidīti, un gidei uz laiku pat vajadzēja aizdomāties, lai atrast atbildi. Kopumā pirmās klases skolēniem muzeja apmeklējuma pieredze bija pozitīva. Savukārt 22. maijā 6.C klases skolēni arī apmeklēja “Latvijas dabas muzeju”, kur viņiem pastāstīja par Latvijas putniem un zīdītajiem, ko mēs varam sastapt dabā.



16. maijā 8. klases skolēni VEF kultūras pilī skatījās mūziklu “Džeina Eira”, ko veidoja Daugavpils teātra aktieru trupa, sadarbībā ar operas solistiem no Rīgas un Minskas. Šajā mūziklā lomas vienlaicīgi tiek attēlotas vairākās dimensijās: personāža emocijas uz skatuves ataino gan dramatiskais aktieris, gan solists ar vokālo izpildījumu, gan dejotājs caur savu plastiku.



5.B, 5.C un 6.A klases skolēni 17. maijā apmeklēja mazo formu laikmetīgās dejas koncertu “DZEJDIENA”, kur dejas sižeti ir veidoti balstoties uz latviešu dzeju un prozu. Iedvesmojoties no latviešu dzejniekiem un prozas meistariem dejas valodā , dejotāji runā par mūsdienu jauniešiem aktuālām tēmām un vērtībām: draudzību, mīlestību, uzticību un izpratni par lietu kārtību.  


7.A klase 27. maijā devas izzinošā ekskursijā pa Mežaparku, kur gide stāstīja skolēniem ne tikai par šo vēsturisko dabas vietu, bet arī iepazīstināja bērnus ar Mežaparkā esošo māju unikālo arhitektūru. Šeit ir iespējams ieraudzīt koka arhitektūras pērles, greznas savrupmājas, kas celtas jūgendstilā – relatīvi nelielā teritorijā atrodas 109 jūgendstila nami, padomju arhitektūras paraugi, kas asi kontrastē ar greznajām savrupmājām, kā arī redzamas 21.gs. arhitektūras iezīmes. 


21. maijā skolā ar priekšnesumu “Mazās muzikālās pasakas” viesojās aktrise Karīna Tatarinova un Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi – trompetists Jānis Ivuškāns un perkusioniste Marta Kauliņa, kas ir radījuši muzikālu izrādi, kurā skan Latvijas komponistu Georga Pelēča, Riharda Zaļupes, Oleksija Demčenko un brāļu Petrausku komponēta mūzika populārām pasakām. Izrādes laikā ar mūzikas palīdzību tika papildinātas pasakas un attēlotas varoņu emocijas, kā arī to darbības. Mākslinieki skolēnus iesaistīja līdzdarbošanās aktivitātēs, kā arī iepazīstināja ar orķestra instrumentiem un to skanējuma iespējām.



27. maijā 2.C klase apmeklēja Tērvetes Dabas parku, ieeja latviešu rakstnieces Annas Brigaderes pasaku valstībā. Skolēni staigāja pa pasaku mežu, kur varēja sastapt ne tikai koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm, bet arī “dzīvus” pasaku tēlus: rūķus, Sila raganiņu, Princesi un Sīkstuli. Apkārt Pasaku mežam vijas Meža mātes taka, tur izvietoti krāsaini stendi un skulptūras, kas iepazīstināja bērnus ar norisēm dabā.

6. septembrī 2018.g., notika projekta “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākums, kas norisinājās “Arēna Rīga” telpās. 6000 bērniem un jauniešiem no visām Latvijas skolām bija iespēja klātienē redzēt, kā laikmetīgais tiek apvienots ar moderno, veidojot kaut ko pavisam jaunu. Vērienīgs, elpu aizraujošs koncerts ar krāšņu šova programmu “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs”.
Pirms pasākuma svinīgās daļas, ik vienam bija iespēja iepazīties ar plašu projekta piedāvāto iespēju klāstu, ko sniedza mākslinieki, uzņēmumi, teātri, darbnīcas un citas programmā iekļautās organizācijas.
Pasākumu ar svinīgo uzrunu atklāja – Kultūras ministre Dace Melnbārde, Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis un Ministru prezidents Māris Kučinskis. 
Koncertā piedalījās – Rūta Dūduma, Justs, Edavārdi, “DaGamba”, Valters Frīdenbergs, Raimonds Pauls, The Ludvig, “Auļi”, simfoniskais orķestris “DD”, deju grupa “Dzirnas”, kā arī daudzi citi Latvijā zināmi mākslinieki un apvienības. 

 


Septembra beigās “Latvijas skolas soma” projekta ietvaros 2. klases skolēni apmeklēja “Latvijas Dabas muzeju”, kur iepazinās ar Latvijas izplatītāko meža dzīvnieku – āpsi. Izskatot viņa dzīvi visos četros gada laikos, bērni iepazinās arī ar citiem meža iemītniekiem, kurus var sastapt blakus āpša dzīvesvietai. Pēc stāstiem bērniem bija iespēja pašiem izveidot āpša dzīves cikla kalendāru visa gada garumā. 



10.A, 11.A, 12.A klase apmeklēja kinoteātri “Splendid Palace”, kur caur filmu “Homo Novus”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša romāna, iepazinās ar pagājušā gadsimta 30. gadu Rīgas mākslinieku dzīvi. 

Filma vēstī par jaunu un nabadzīgu, bet ambiciozu provinces mākslinieku Juri Upenāju, kas no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā viņš nokļūst mākslinieku bohēmā un iemīlas.  Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu. „Homo Novus” atdzīvinās 30. gadu Rīga un tā laika mākslas pasaule, sevišķu šarmu spēlfilmai piešķir 30. gadu tērpu atdarinājumi, retro automobiļi un īpaši izraudzītas Rīgas ieliņas, eksterjers un interjers, kas joprojām saglabā to laiku brīvvalsts šarmu. 

“Homo Novus” mūziku sarakstījis Maestro Raimonds Pauls kopā ar mūzikas ieraksta producentu Juri Vaivodu, katrai filmas epizodei piemeklējot savu noskaņu un mūzikas ritmu. 

 


Oktobra pirmajā nedēļā 3. klases skolēni “Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā” klātiene varēja apskatīt, kā mācījās zemnieku bērni 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, iepazīst dažādus priekšmetus, kas raksturo tā laika skolu. 



6.A un 6.B klase apmeklēja Zinātkāres centru “Zinoo”, kur bērni paši varēja kļūt par zinātniekiem-izgudrotājiem, lietojot dažu lietu fiziskās īpašības, pārvērst tās par kaut ko citu. Skolēniem bija iespēja novērot interesantu eksperimentu priekšnesumu ar ūdeni, gaisu un uguni. 

_____________________________________________ 

Oktobra otrajā nedēļā 7. klases skolēni pārgājienā pa Mangaļsalu uzzināja tās vēsturi, apmeklējot militārus aizsardzības objektus, kas ir palikuši no I un II Pasaules kara laikiem, klausījās stāstus par kareivjiem, kas bija dienējuši Mangaļsalas fortos. Skolēni arī veica dažādas aktivitātes, kas palīdz saliedēt  klases kolektīvu. 


12. oktobrī 9. klašu skolēni kinoteātrī “Splendid Palace” skatījās filmu “Baltu ciltis”, populārzinātnisku dokumentālo filmu par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļāva ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē un atbildēt uz jautājumiem: ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?


12.oktobrī 1. un 2. klases skatījās izrādi “Nenotikušais atklājums”, kas rosina bērnu fantāziju, spēju meklēt likumsakarības, kā arī ļauj paskatīties no cita skatu punkta uz sadzīviskām lietām, saskaitīšanu un ikdienišķiem notikumiem. 

Izrāde stāsta par slaveno dabas pētnieku Kārli Darviņu, kurš savā pagalmā piedzīvo, ko negaidītu – dodoties uz pastkastīti pēc žurnāla „Dzīvnieku mīti” jaunākā numura, Kārlis pamana sniegā nezināmas izcelsmes pēdas. Šis mistiskais notikums viņu satrauc tik ļoti, ka tā risināšanā jāiesaistās detektīvam Kozmenam. Kādus negaidītus pavērsienus viņam nāksies piedzīvot, šķetinot šo lietu? Vai Kozmens kopā ar bērniem spēs noskaidrot, kam pieder pēdu nospiedumi Darviņa pagalmā? 


_____________________________________________ 

Zinātkāres centrā “Zinoo” 16.-18.10. 3.B un 3.C klases skolēni pamēģināja sevi jauno ķīmiķu lomā, izveidojot katrs savu “gudro” plastilīnu, bet 3.A klases skolēni kļuva par kosmonautiem-izgudrotājiem, sūtot olu-lidotāju tālajā lidojumā tā, lai viņš paliktu dzīvs (lai ola nesaplīstu). 



Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 17.-19.10. 4. klases skolēni caur leģendām un teikām uzzināja Rīgas dibināšanas vēsturi. 



30. novembrī vidusskolas skolēni apmeklēja “Latvijas Nacionālā Opera un Balets”, kur baudīja Pētera Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” iestudējumu, ko veidoja aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. “Jevgeņijs Oņegins” bija režisores debija Latvijas Nacionālajā operā. 

Iestudējuma muzikālais vadītājs ir Ainārs Rubiķis, diriģents – Jānis Liepiņš, scenogrāfs Mihails Kramenko, kostīmus veidos modes zīmols “Amoralle”, kustību režisore ir Ilze Zīriņa, gaismu mākslinieks – Sergejs Skorņeckis.  

“Kādēļ cilvēkam ir tik grūti, nepanesami bez mīlestības un kāpēc ir tik grūti mīlēt? Kas ir mīlestība? Ko mēs katrs definējam, izrunājot šo vārdu? Ko mēs slēpjam aiz vārda mīlestība? Kas rada priekšstatus par to, kādai vajadzētu būt mīlestībai? Kā tai vajadzētu izpausties? Kas ir pareizi vai atbilstoši mūsu katra priekšstatam. Katrā cilvēkā mīt Tatjana – mīlestību alkstoša dvēsele. Vienīgi ne vienmēr mūsu izvēlētais “mīlestības objekts” dzīvē atbilst mūsu ilūzijām. Kādēļ mīlestība sāp? Varbūt tādēļ, ka vienmēr ir jūtama nāves vai nebūtības klātbūtne?” uzdod jautājumus Rēzija Kalniņa un dod iespēju skatītajiem atrast atbildes uz tiem. 

_
Informāciju sagatavoja Rīgas 33. vidusskolas projekta “Latvijas Skolas soma” koordinatore Tatjana Pavļikova 

Skolas vīzija

Skolas absolventi ir patstāvīgi un atbildīgi, gatavi iesaistīties Latvijas nākotnes veidošanā.