bibliotēkas pasākumi
Pozītīvas uzvedības nedēļa
Margarita Stāraste
Margarita Stāraste (02.02.1914 – 18.02.2014)
Margarita Stāraste-Bordevīka bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā bija saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Sevi uzskatījusi par “Cēsu puses lībiešu pēcteci”. Devusi izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un grāmatu mākslā. Sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem, un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem. Stārastes grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Margaritas Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Apbalvota ar Pastariņa prēmiju, Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” mūža balvu, Autortiesību bezgalības balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu bērnu literatūrā. Mākslinieces darbi tulkoti arī citās valodās, un ne tikai Latvijā viņu pazīst kā Pasaku vecmāmiņu.
Sākumskolas skolēniem bibliotēkā tika organizēti pasākumi, veltīti Margaritas Stārastei dzimšanas dienai: grāmatu izstāde, izveidota prezentācija par rakstnieces biografiju, daiļradi, par bērnu literāriem darbiem. Skolēni lasīja pasakas ,, Zili brīnumi zaļā dārzā”, ,,Pasaku ābece”, ,,Zīļuks”, ,,Sartulis”, ,, Pelēkais namiņš”, ,,No kā visi izbijās”, ,,Ej pie rūķa skoloties!”, ,,Iedomīgais sienāzis” u.c. Skolēni tāpat klausījās audio grāmatas, noskatītajās animācijas filmas ,,Zīļuks”, ,,Sartulis”.
A.Sakse
Anna Sakse (1905‒1981)
(prec. Abzalone; pseidonīmi ‒ Austra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja)
“Varbūt man bija jākļūst par dārznieci?”
Anna Sakse
No 16.01.2025. līdz 16.02.2025. skolas bibliotēkā skatāma latviešu rakstniecei un tulkotājai Annai Saksei veltīta grāmatu izstāde: “Atceroties Annu Saksi. Rakstniecei Annai Saksei – 120”. Bibliotēkas apmeklētāji varēja iepazīties ar Annas Sakses dzīves gaitu: izglītību, sasniegumiem, privāto dzīvi,ar profesionālo darbību, kā arī iepazīties ar viņas grāmatām, kas ir pieejamas bibliotēkas krājumā.
4.-5. kl. skolēni visu mēnesi lasīja ,,Pasakas par ziediem”. Pēc izlasītām pasakām lasitavā tika organizētas diskusijas un skolēnu zīmējumu izstāde.
Anna Sakse (1905–1981) – rakstniece, sabiedriskā darbiniece,dzimusi 1905.gadā 16.janvārī Lejasciema Lauzās sīkzemnieku ģimenē. Rakstniecei Annai Saksei piemita smalks vērotājas talants, un savos darbos viņa atklāja cilvēku dzīves daudzveidību. Lielākā daļa viņas literārā devuma apkopota Kopotu rakstu 6 sējumos.
Mirusi 1981.gada 2.martā Rīgā, apbedīta Meža kapos. Piemiņas plāksne un krūšutēls pie mājas Mežaparkā.
Par iemīļotāko viņas darbu joprojām var uzskatīt grāmatu ”Pasakas par ziediem”(1966).
Iespējams, ka Pasakas par ziediem ir zināmākais no Sakses literārajiem darbiem, un interesanti, ka pasaku rakstīšanu aizsāka kāds pasakains notikums. Sakse kādā vasaras naktī braukusi apciemot vecākus, taču uz staciju neviens nav atnācis pretī. Tā kā bijis vēls, rakstniece izdomājusi iet īsāko ceļu, taču tas nebija labi pazīstams un veda caur mežu. Rakstniece apmaldījusies. Nezinot uz kuru pusi iet, viņa apstājusies un tad sajutusi, ka no meža noriņas plūdis salds un apreibinošs aromāts, tas nācis no maigiem bāliem ziediņiem ‒ naktsvijolēm. Jāpiemin, ka vecāku mājās viņa nonākusi tikai nākamās dienas vakarā, taču viņai bijusi sajūta, ka pasakainie meža gari viņu novirza no ceļa. Šis atgadījums rakstnieces atmiņā iespiedās tik dziļi, ka tam par godu tapa viņas pirmā pasaka Naktsvijole.
Literatūrzinātniece I. Kiršentāle raksta: “Ziedu pasakas cikla lielum lielo daļu caurvij doma par to, ka nekas no cilvēka mūža nezūd ‒ ne laime, ne ciešanas, ne labi, ne ļauni darbi. (..) Rakstniece saglabājusi arī tradicionālo tautā izveidojušos priekšstatu par ziediem. Viņas Vijolīte ir kautra un bikla, Magone ‒ neganta un kaisla, Lilija ‒ līgavas uzticības un nevainības simbols. (..) pasakās labi sadzīvo botānikas fakti ar visbrīvāko iztēli, reālais ar gluži pasakaino, brīnumaino, dzīvē neiespējamo, bet pasakai tik raksturīgo”.
Bolderājas bibliotēka
Skolēni viesojas Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkā
6.b kl. skolēni ar skolas bibliotekāri apmeklēja Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēku Gaigalas ielā 3 ar mērķi iepazīties ar bibliotēku pēc renovācijas darbiem un iesaistīties konkursā “Mans kultūrdārzs Bolderājā”. Bibliotēkai ir brīnišķīgs plašs dārzs, kurā notiek kultūras pasākumi iedzīvotājiem. Diemžēl bibliotēkas rīcībā nav labiekārtojuma elementu pasākumu nodrošināšanai. Dārzu ir nepieciešams iekārtot tā, lai tajā varētu notikt aizvien vairāk pasākumu, nodrošinot Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem pieejamu bagātīgu kultūras programmu. Lai rastu ierosmes iekārtojumam, Rīgas enerģētikas aģentūra 11.septembrī izsludināja iedzīvotāju ideju konkursu “Mans kultūrdārzs Bolderājā”. Mūsu skolēniem novadīja ekskursiju pa bibliotēku bibliotēkas vadītāja Zinta Haļzova. Viņa pastāstīja, ka Bolderājas filiālbibliotēka jau daudzus gadus ir gaidījusi savu kārtu, lai tajā tiktu veikti remontdarbi. Šobrīd bibliotēkas telpas ir apzināti veidotas gaišas un plašas, lai tādā veidā kļūtu par vietējās apkaimes centru ar kultūras un socializēšanās pasākumiem. Bibliotēkas vadītāja aicināja skolēnus piedalīties konkursā, jo gribētos dzirdēt viņu viedokli – kas būtu nepieciešams, ko skolēni, jaunieši, kā šī dārza pasākumu apmeklētāji vēlētos? Viņa palūdza skolēnus sniedz idejas unpriekšlikumus.
Skolēni pastājgaja bibliotēkas darzā un fotogrāfējas pie bibliotēkas atjaunotas ēkas.
Tekstilnieku park
Tekstilnieku parks Bolderājā
5.-6.klašu skolēni strādāja pie skolas projekta ,,Bolderājas stāsti”, kas veltīts Bolderājas vēsturei. Katrai klasei bija sava tēma. 5.b klases skolēni izvēlējas ,,Tekstilnieku parku”. Parks- vismīļākā atpūtas vieta Bolderājas iedzīvotājiem, gan maziem, gan lieliem apmeklētājiem. Laika gaitā parks ir zaudējis savu ainavisko pievilcību un funkcionalitāti, tajā arī nebija aktīvas atpūtas zonas. Skolēni fotografēja parka objektus, retas koku sugas, lai izveidotu parka maketu ar savu redzējumu: ar rotaļu laukumu, ar sporta laukumiem, kurā var spēlēt arī galda tenisu, volejbolu un ķert bumbu. Viņi uzskata, ka parkam jābūt ne tikai bērnu un jauniešu iecienītākai izklaides vietai, bet arī vietai , kur var nodarboties ar sportu.
Parku 19. gs. iekārtojis vietējās tekstilfabrikas īpašnieks. Fabrikants Alfrēds Hertvigs bija Bolderājas lielākais uzņēmējs, labiekārtotājs un ziedotājs, viens no jahtkluba dibinātājiem, Rīgas Tālbraucēju kapteiņu biedrības dibinātājs un priekšnieks. Ap 1900. gadu Buļļupes krastā uzbūvēja pagasta unikālāko celtni – jahtu eilingu virs upes baseina. Otra lielākā Hertviga kaislība bija apzaļumošana. Bolderājas neauglīgajā augsnē par saviem līdzekļiem tas stādīja košumaugus un krūmus, visvairāk ceriņus. Tie stādīti pie luterāņu baznīcas, fabrikas, dzelzceļa stacija un Biedrības nama. Arī Tekstilnieku parks ir Alfrēda Herviga izauklēts projekts, kas lepojas ar retām koku sugām, rožu dobēm, ūdens strūklaku, koptajiem gājēju celiņiem.
Skolēni ar bibliotekāri un klases audzinātāju pētīja parka vēsturi, arhitektūras vēsturiskus objektus, kokus un krūmus un izveidoja parka labiekārtošanas projektu.
Labās mājas
„Labo darbu nedēļas “ietvaros rīkoja labdarības akciju ,,Ziedojums dzīvnieku patversmei”
Skolas bibliotēka rīkoja akciju „Labo darbu nedēļa” un piedāvāja skolēniem iesaistīties labdarības pasākumā ,,Ziedojums dzīvnieku patversmei”. Skolēni ar vecākiem aktīvi piedalījās ziedojumu vākšanā. Tika saziedotas gan segas, palagi, rotaļlietas , gan arī dzīvnieku barība. Rīgas 33.vidusskolas skolēni, bibliotekāre un skolas psiholoģe apciemoja patversmi ,,Labās mājas” Mežapurva iela 2, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1064 un uzdāvināja iemītniekiem mūsu savāktos ziedojumus (barība, tekstils, rotaļlietas u.c.).
,, Labas mājas”- lielākā suņu un kaķu patversme Rīgā. Vecākā suņu patversme Latvijā. Dzīvnieku patversme “Labās mājas” darbojas tikai uz ziedojumu pamata. Te ir visaugstākie darbības kvalitātes principi ne tikai suņu un kaķu aprūpes un uzturēšanas ziņā, bet arī mērķtiecīgās ilgtermiņa rūpēs par Latvijas dzīvnieku aizsardzības un labturības jomu.
“Labās mājas” gadā patvērumu var dot ap 350 suņiem un 350 kaķiem, kas ne pilnībā, bet būtiski uzlabotu situāciju ar klaiņojošu un bezsaimnieka mājas (istabas) dzīvnieku izmitināšanas jautājumu Rīgā un Rīgas rajonā. Patversmes darbībai tiek piesaistīti arī kinologi, zoopsihologi, suņu apmācības instruktori.
Skolēni pēc patversmes ciemošanās bija sajūsmā par patversmes komandas attieksmi pret dzīvniekiem. Mūsu skola jau otro reizi ciemojas pie ,,Labās mājas “ dzīvniekiem . Skolēni bija ļoti priecīgi, ka apmeklēja kaķu māju, viņiem bija iespēja paspēlēt ar pūkainiem kamolīšiem.
Mūsu dalībnieki gatavoja prezentāciju par patversmes apmeklēšanu, lai iepazītu pārējus skolēnus ar kaķu un suņu dzīvi patversmē. Nākamgad mēs plānojām labdarības dienas, kurās mēs gribam atkal atbalstīt dzīvniekus.
Skolas bibliotēkas informatīvajā stendā mēs ievietojam patversmes pateicības rakstu ar vārdiem: ,, Jaunā paaudze ir tie, kuriem mums ir jāveltī vislielākā uzmanība, audzinot un izglītojot dzīvnieku labturības, aizsardzības un emocionālās inteliģences jautājumos. Paldies par siltumu un iedvesmu! Cerām uz turpmāku ciešu sadarbību!”
Bibliotēkas stundas
Lasīšanas veicināšanas pasākumi
Lai skolēni būtu informācijpratīgi, viņiem ir jāprot labi lasīt un uztvert informāciju. Ikdienas darbā bieži vien nepamanām, cik liela nozīme ir tiem cilvēkiem, kuri, ar savu iniciatīvu meklē veidus, kā bērnus un jauniešus ieinteresēt lasīšanā. Mūsdienās viss notiek gan klātienē, gan digitāli, kā arī ikvienam bērnam ir iespēja tikt pie bezmaksas interneta un viņi to labprāt izmanto. Tieši šis aspekts visu padara vēl grūtāku, jo ir jāizdomā jaunas un inovatīvas idejas, kā skolēnus ieinteresēt lasīšanā.
Skolas bibliotēkā notiek bibliotēkas stundas
Mērķis: Iesaistīt skolēnus grāmatu lasīšanai, attīstīt lasītprasmes, apmācīt patstāvīgi strādāt ar visu veida informāciju.
Uzdevumi:
- Iemācīt skolēnus lietot bibliotēku, attīstīt prasmes patstāvīgi strādāt ar literatūru.
- Palīdzēt skolēniem saņemt informāciju no dažādiem informācijas avotiem, izmantot elektroniskos un mediju informācijas materiālus, izvērtēt un rast pielietojumu.
- Attīstīt skolēnu lasītprasmes un veidot lasītprieku.
Grāmatu izstāde
Čaks
27. oktobrī 2021. gadā dzejniekam, rakstniekam, vienam no latviešu urbānās dzejas aizsācējiem, Aleksandram Čakam, ir 120 gadi kopš dzimšanas dienas. Godinot dzejnieku gadadienā un pieminot viņa literāro mantojumu, Rīgas 33. vidusskolas bibliotēka rīko A. Čaka jubilejai veltītu pasākumu ciklu, kas sāksies oktobrī un turpināsies novembrī.
Jau no 1. oktobra līdz pat 30. novembrim lasītavā norisinājās Aleksandra Čaka 120 gadu jubilejai veltīta literāra un kultūrizglītojoša ekspozīcija “Aleksandrs Čaks”, kurā varēja gūt vizuālu un filozofisku priekšstatu par Rīgas pilsētas dzejnieka devumu, mantojumu un personību. Bibliotekāru moto, gatavojot izstādi, bija Aleksandra Čaka teiktais: ,“Savās dzejās es pūlos izteikt pilsētas dzīves un cilvēku iekšējo būtību”.
Šī izstāde atainoja dzejnieku cauri laikam, dodot iespēju katram interesentam iepazīties ar dzejnieka biogrāfiju un daiļradi, ar dzīvesvietām un notikumiem, kuri saistīti ar tām.
11.b klases skolēni ar skolas bibliotēku veica pētījumu, “Aleksandrs Čaks- izcils dzejnieks un Rīgas patriots (A.Čakam- 120!)” un izveidoja prezentāciju. Ar prezentāciju skolēni uzstājas klases stundās 11.a.b., 12.a.b klasēs un iepazīstināja ar A. Čaka biogrāfiju, daiļradi, dzeju, ar fotogrāfijām, interesantiem faktiem.
Pētot A.Čaka daiļradi, skolēni izmantoja interesantu faktu, ka mūsu skolas bibliotēka un 11.a kl. skolēni 2019./2020. m.g. piedalījās projektā ,“Sadarbības platforma” un BRITISH KONCIL “Roku rokā + sēta 21. gadsimtā”. Mūsu skolēniem ekskursijas laikā bija iespēja ieraudzīt bohēmisko Rīgu A.Čaka acīm, kopīgi doties pastaigā un arī paviesoties A.Čaka muzejā. Šeit skolēni varēja izbaudīt Čaka dzeju Dailes teātra aktiera Arta Robežnieka izpildījumā.
Bērnu žūrija
Projekti
Roku rokā
Lai dažādu tautību jauniešus iepazīstinātu ar atšķirīgo Latvijas kultūrvidi pilsētā un laukos, tika
īstenotas projekta “Roku rokā” aktivitātes “Pils + sēta 21. gadsimtā”, kurās piedalījas skolēni no
Rīgas 33. vidusskolas. Projekta laikā no 10. septembra līdz pat decembra vidum notika vairāki
pasākumi, kuru laikā jaunieši ne tikai ieraudzīja Rīgu caur dažādām kultūrvēsturiskām tradīcijām
un vietām, bet dodas arī ekskursijā uz Piebalgas pusi, kur iepazina vietējās kultūras bagātību un
senos amatus. Vairāk»
Aktivitāte “Mākslas vēstures pamati“
Aktivitāte “Pils + sēta 21. gadsimtā“
Latvijas kultūras vēstnieku akadēmija – 2
Nodarbība “Tautas tērpi”.
2020. gadā 13. februārī notika nodarbība “Tautas tērpi” Rīgas 33. vidusskolas 1.-4. skolēniem, lai iepazīstinātu viņus ar Latvijā dzīvojošo tautu tradīcijām. Skolēniem bija iespēja pīt pīnītes, izzināt tautastērpu daudzveidību, dejot un dziedāt līdzi lībiešu, poļu, lietuviešu un krievu tautasdziesmām.
Šīs nodarbība norisinās Sadarbības platforma un British Council Latvia sadarbības projektā “Latvijas kultūras vēstnieku akadēmija – 2”. Sadarbības platformas raksts par nodarbību».
Atbildīgi par rītdienu!
Vairāk par projektu skatīt šeit»
Vides objektu izveide - grīda spēle
Ekskursija Elektrum Energoefektvitātes centrā
Ekskursija SIA "Getliņi EKO"
Nevajadzīgo lietu apmaiņas punkti jeb neizmantotās lietas atrod lietotāju
Radoši izmantojam esošos resursus
Rīgas 33. vidusskolā vāc izlietotās baterijas
Saruna par tēmu “Bioloģiskā daudzveidība, kā to saglabāt”
Radošā darbnīca “Ziemassvētku rotājumu veidošana”
Projekta noslēguma pasākums Rīgā
Projekta noslēguma pasākums notika Rīgā, NVO namā, uz kuru devas konkursu skolās labāko darbu autori, aktīvākie projekta aktivitāšu dalībnieki no visām skolām – Mazsalacas, Rēzeknes, Ezeres, Saldus, Bolderājas, kopā līdz 100 jaunieši.
Noslēguma pasākumā notika:
- Skolu pārstāvju prezentācijas par projekta aktivitāšu norisēm viņu skolā, gūtajām atziņām;
- Konkursa rezultātu prezentācija, multimediālā albuma demonstrācija, uzvarētāju apbalvošana;
- Tikšanās ar vides aktīvistiem no Pasaules dabas fonda, biedrības “Zaļā brīvība”, kopīgas diskusijas, izzinošas spēles dalībniekiem;
- Projekta rezultātu apkopojuma prezentācija;
- Dalībnieku no dažādām skolām/reģioniem savstarpējas sarunas, viedokļu, pieredzes apmaiņa.
IKSD raksts par noslēguma pasākumu».
Skolas vīzija
Skolas absolventi ir patstāvīgi un atbildīgi, gatavi iesaistīties Latvijas nākotnes veidošanā.
