jaunumi

OFICIĀLAIS PAZIŅOJUMS

Atbilde uz iedzīvotāju iesniegumiem par bērnu vakcināciju pret Covid-19

Izglītības un zinātnes ministrijā un Veselības ministrijā, kā arī vairākās izglītības iestādēs ir saņemti iedzīvotāju paziņojumi (iesniegumi), kuros izglītojamo likumiskie pārstāvji paziņo, ka izglītības iestādei nav tiesību veikt medicīniskās manipulācijas ar bērnu, kas saistītas ar vakcināciju pret Covid-19, un ka vecāki iebilst bērnu vakcinācijai, jo vakcīnas pret Covid-19 infekciju ir pētījuma stadijā un uzskatāmas par eksperimentālām. Izskatot saņemtos paziņojumus, ir secināms, ka paziņojumu saturs ir identisks, šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs un tie sūtīti organizētas akcijas ietvarā, turklāt atbildes sniegšana katram iesniedzējam prasītu nesamērīgu cilvēkresursu patēriņu un administratīvo slogu valsts un pašvaldību iestādēm. Līdz ar to, saskaņā ar Iesniegumu likuma 6.panta trešo daļu visiem iesniedzējiem tiek sniegta vienota atbilde, kas publicēta Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā un oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un kuru, ja nepieciešams, pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju sniedz informāciju un skaidrojumu savas kompetences ietvaros uz iesniegumos izteiktajiem izglītojamo likumisko pārstāvju paziņojumiem saistībā ar bērnu vakcināciju pret Covid-19.

Izglītojamo likumiskie pārstāvji savos paziņojumos norāda, ka izglītības iestādei atbilstoši Pacientu tiesību likuma 10.pantam, Ārstniecības likuma 1.panta 1., 3. un 11.punktam, UNESCO Vispārējās bioētikas un cilvēktiesību deklarācijas 6.panta 1.punktam, Ovjedo konvencijas 5.pantam, Nirnbergas kodeksa 1.pantam nav tiesību veikt medicīniskās manipulācijas ar bērnu, kas saistītas ar vakcināciju pret Covid-19, jo vakcīnas pret Covid-19 infekciju joprojām ir klīnisko pētījumu stadijā un tāpēc uzskatāmas par eksperimentālām. Tādējādi, ievērojot Bērnu tiesību konvenciju un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas nosaka, ka vecāki ir pirmās personas, kas nodrošina bērnu un viņu tiesību aizsardzību, bērna likumiskie pārstāvji pilnībā aizliedz veikt medicīniskās manipulācijas ar bērnu, kas saistītas vakcināciju pret Covid-19, kā arī lūdz ziņot nekavējoties, ja izglītības iestādē tiek plānotas vai notiks prettiesiskas rīcības, kas skars bērna tiesības un veselību.

Cīņā pret Covid-19 izplatību ir nepieciešama plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19, tāpēc vairākas pasaules valstis ir noteikušas pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Katra Eiropas Savienības valsts īsteno savu imunizācijas programmu, un katra valsts patstāvīgi izlemj, vai vakcinācija ir jānosaka kā pienākums vai brīvprātīgs pasākums attiecīgās valsts teritorijā, ņemot vērā tādus faktorus kā katras valsts individuālo veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, tiesiskās sistēmas un kultūras normas, un iedzīvotāju sadarbību un uzticēšanos vakcinācijas veikšanai.

Arī šobrīd ir skaidra vienprātība, ka valstīm nepieciešams sasniegt augstāko iespējamo vakcinācijas līmeni sabiedrībā, lai pārvarētu Covid-19 izraisīto krīzi. Atsevišķas valstis jau ir izvēlējušās dažādu sabiedrības grupu obligātu vakcināciju, lai aizsargātu īpaši apdraudētās sabiedrības grupas un palielinātu vakcinācijas aptveri (Factbox: Countries making COVID-19 vaccines mandatory: https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/countries-making-covid-19-vaccines-mandatory-2021-08-16/).

Satversmes tiesa atzinusi, ka lielākā daļa Satversmē noteikto pamattiesību nav absolūtas, tās nenozīmē visatļautību un, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, valsts var tās ierobežot (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr. 2004-15-0106 21. punktu; 2003.gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punktu). Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 1.pants noteic konvencijas mērķi aizsargāt visu cilvēku cieņu un identitāti, ikvienam bez jebkādas diskriminācijas garantēt viņa integritātes respektēšanu un citas tiesības un pamatbrīvības saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu. Katra dalībvalsts, arī Latvija, ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai šīs konvencijas noteikumus iestrādātu savos tiesību aktos. Atbilstoši valsts pienākumiem Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā normas Latvijā ir iestrādātas Pacientu tiesību likumā un ir piemērojamas pacientiem veselības aprūpē. Pacientu tiesību likums arī atbilstoši Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 1.pantam noteic personu tiesības, piedaloties zinātniskos pētījumos medicīnas jomā.

Eiropas Padomes Bioētikas komiteja 2020.gada 14.aprīlī ir publicējusi viedokli par cilvēktiesību apsvērumiem, kas ir attiecināmi arī Covid-19 krīzes laikā. Atbilstoši šim skaidrojumam tiek uzsvērts, ka valstīm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu un personu veselības datu aizsardzību. Vienlaikus Eiropas Bioētikas komiteja atzīmē arī Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 26.pantu, kas paredz tiesības valstīm izņēmuma gadījumos ierobežot konvencijā paredzētās tiesības, tostarp tiesības uz privāto dzīvi, lai aizsargātu kolektīvas intereses. Šo ierobežojumu nepieciešamība ir izvērtējama, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē atrodamos cilvēktiesību ierobežošanas principus.

Nirnbergas kodekss tika izstrādāts pēc Nirnbergas tiesas procesa, kura ietvaros sabiedrotie pēc Otrā pasaules kara Nirnbergā tiesāja Vācijas kara noziedzniekus. Tiesas procesa rezultātā 1947. gadā tika izstrādāts Nirnbergas kodekss, kas ir mūsdienu medicīnas ētikas pamatteksts un nosaka ētikas standartus, veicot eksperimentus ar cilvēkiem un iesaistot cilvēkus klīniskajos pētījumos.

Atsauces uz Nirnbergas kodeksu, Ovjedo konvenciju un citiem starptautiskajiem dokumentiem ir populārs dezinformācijas izplatītāju “arguments” vakcinācijas sakarā, lai gan šiem dokumentiem nav saistības ar vakcināciju pret Covid-19, jo vakcinācija nav eksperiments un vakcīnas nav eksperimentālas.

Informējam, ka Imunizācijas valsts padome (IVP), ņemot vērā pašreiz pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, kopumā atbalsta bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē uzsākt visiem tiem bērniem, kuri ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Vakcinācija īpaši ieteicama ir bērniem ar dažādām hroniskām saslimšanām, piemēram, ar virssvaru, cukura diabētu, smagiem imūnsistēmas traucējumiem, hroniskām kardiovaskulārajām un nieru slimībām, kā arī onkoloģiskām saslimšanām.

Vēršam uzmanību, ka vakcinācijas galvenais mērķis ir novērst hospitalizāciju, smagu saslimšanu un nāvi. Vakcinācija ir saistīta arī ar sociālās solidaritātes vērtību, kas paredz indivīda pienākumu uzņemties nebūtisku risku, lai aizsargātu visu sabiedrības locekļu veselību, jo īpaši to, kuri ir neaizsargāti pret noteiktām slimībām. Latvijā Covid-19 vakcinēšanas stratēģiskais mērķis ir samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu un nodrošināt veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas nepārtrauktību.

No 2021.gada 16. decembra vakcīnu pret Covid-19 var saņemt ikviens bērns no piecu gadu vecuma, un šobrīd tā nav noteikta kā obligāta. Vakcinācija pret Covid-19 personām vecumā no pieciem līdz 11 gadiem notiek ar Pfizer-BioNTech bērnu vakcīnu Comirnaty. Bērniem ar hroniskām saslimšanām, līdzīgi kā pieaugušajiem, ir augstāks risks nopietnāk saslimt ar Covid-19. Riskus, saslimstot ar Covid-19, bērniem rada ne tikai blakus saslimšanas. Latvijā novēroti arī gadījumi, kad bērniem dažās nedēļās pēc Covid-19 izslimošanas attīstījies pediatriskais multisistēmu iekaisuma sindroms ar ilgstoši paaugstinātu temperatūru, acu apsārtumu, kuņģa, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem un citām izpausmēm. Tieši riska grupās esošo bērnu vecāki ir vieni no tiem, kuri vakcīnu papildu drošībai cīņā ar Covid-19 ir gaidījuši visvairāk.

Bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcinācija notiek pie ģimenes ārstiem un ārstniecības iestādēs (poliklīnikās, veselības centros un slimnīcās), nevis izglītības iestādēs, tādējādi to veic sertificētas ārstniecības personas. Turklāt, vakcinācija notiek vecāka vai cita likumiskā pārstāvja klātbūtnē. Savukārt atbilstoši Pacientu tiesību likuma 13. pantam nepilngadīgiem pacientiem no 14 gadu vecuma ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņu piekrišana, līdz ar to pusaudži no 14 gadu vecuma paši var pieņemt lēmumu vakcinēties un nav nepieciešama vecāku vai aizbildņu atļauja vakcīnas saņemšanai.

Informējam, ka visas Covid-19 vakcīnas, kuras ir saņēmušas reģistrācijas atļauju, ir pārbaudītas, ar tām ir veikti visi nepieciešamie klīniskie pētījumi par drošumu un efektivitāti, kuru rezultātus ir izvērtējusi un apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), un šīs vakcīnas nekādā veidā nav eksperimentālas, jo ir izgājušas pilnu reģistrāciju kompetentajā iestādē, ko tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir atzinusi arī Eiropas Komisija. EZA ir reģistrējusi “Pfizer”/”BioNTech” Covid-19 vakcīnu Comirnaty lietošanai bērniem vecumā no pieciem līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. (https://www.ema.europa.eu/ne/news/comirnaty-covid-19-vaccine-ema-recommends-approval-children-aged-5-11).

Jēdziens “eksperimentālās zāles” jeb saskaņā ar vispārpieņemto terminoloģiju “pētāmās zāles” ir attiecināms tikai uz zālēm (arī vakcīnām), ko izmanto klīniskajos pētījumos, kas ir atsevišķa stingri regulēta joma. Latvijas teritorijā nav noticis un arī pašlaik nenotiek neviens Covdid-19 vakcīnu klīniskais pētījums. Reģistrētu vakcīnu izmantošana nav klīniskais pētījums, un, pretēji sabiedrībā plaši izplatītajam kļūdainajam pieņēmumam, vakcinētās personas netiek pret savu gribu iekļautas nekādos eksperimentos.

Ar cieņu
Jānis Aizpors

Izglītības un zinātnes ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītājs

 

Saite – https://www.vestnesis.lv/op/2022/1.DA4